Eiropā ir iespējami dažādi agroekoloģijas nākotnes scenāriji
Senāk lauksaimniecība bija nodarbošanās vietējā līmenī — lauksaimnieki saražoja tikai tik daudz pārtikas vai barības, lai pietiktu to ģimenei vai lai uzturētu vietējo kopienu. Taču līdz ar industrializāciju, urbanizāciju un iedzīvotāju skaita palielināšanos lauksaimniecība kļuva aizvien intensīvāka. Lai gan tas ļāva samazināt izmaksas un palielināt ražošanas apjomu, šie panākumi bieži vien tika gūti uz vides rēķina. Šobrīd, kad pasaule cīnās ar klimata pārmaiņu sekām, steidzami ir nepieciešams panākt līdzsvaru mūsu lauksaimniecības sistēmā, nodrošinot pareizu ilgtspējas un produktivitātes apvienojumu. “Šajā ziņā plašāka agroekoloģisku pieeju īstenošana ir būtiski svarīga, lai nākotnē nodrošinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu,” saka Džeralds Švarcs (Gerald Schwarz), Tīnena lauksaimniecības ekonomikas institūta pētnieks. Šādu līdzsvaru palīdz panākt ES finansētais projekts UNISECO (Understanding and improving the sustainability of agro-ecological farming systems in the EU). “Mūsu mērķis bija stiprināt Eiropas lauksaimniecības sistēmu ilgtspēju, kopīgi veidojot uzlabotas stratēģijas un stimulus pārejai uz agroekoloģisku lauksaimniecību,” skaidro Dž. Švarcs, kurš koordinēja šo projektu. Agroekoloģija nodrošina ekoloģijas koncepciju piemērošanu lauksaimniecībā. Tā jo īpaši veicina tādu lauksaimniecību, kas mazina klimata pārmaiņas, līdz minimumam samazina lauksaimniecības ietekmi uz savvaļas dzīvniekiem un dabu un sniedz iespējas lauksaimniekiem un kopienām gūt labumu no ilgtspējas.
Risinājumu pielāgošana vietējām vajadzībām
Dž. Švarcs norāda, ka projekta galvenais mērķis bija noteikt darbību un politikas kopumu pārejai uz agroekoloģiju. “Mēs vēlējāmies sniegt konkrētus pierādījumus tam, kā lauksaimniecība var palīdzēt Eiropai risināt klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma izraisītās problēmas, vienlaikus paverot iespējas nodarboties ar ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un sekmējot aktīvu ekonomiku lauku apvidos,” viņš skaidro. Lai to panāktu, pētnieki veica gadījumu analīzes 15 dažādās Eiropas valstīs ar atšķirīgu sociāli ekonomisko, vides un kultūras kontekstu. Viņi arī pētīja, kā agroekoloģijas prakses plaša mēroga izvēršana varētu ietekmēt vietējā līmeņa lauksaimniecības ekonomiku un Eiropas pārtikas sistēmu. Projektā UNISECO tika konstatēts, ka nav viena universāla risinājuma, kā pāriet uz ilgtspējīgu lauksaimniecību. Tieši pretēji — agroekoloģijas principi vislabāk darbojas tad, ja tiek pielāgoti vietējām vajadzībām. “Mūsu pētnieki pierādīja, ka Eiropā ir iespējami dažādi agroekoloģijas nākotnes scenāriji — tos īstenojot vienlaikus ar plašākām pārmaiņām pārtikas sistēmā, nekādi netiks apdraudēta mūsu nodrošinātība ar pārtiku,” saka Dž. Švarcs. Projekts arī parādīja, kā agroekoloģija var nākt par labu videi, piemēram, palielinot sugu un dzīvotņu daudzveidību. “Agroekoloģija var arī palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un uzlabot mūsu spēju pielāgoties to ietekmei, sekmējot, piemēram, humusa veidošanu un oglekļa sekvestrēšanu koksnes biomasā,” atzīmē Dž. Švarcs.
Iespēju sniegšana vietējām kopienām
Līdztekus agroekoloģijas videi sniegto ieguvumu demonstrēšanai projekta ietvaros tika arī kopīgotas zināšanas par ilgtspējīgas lauksaimniecības sniegtajām ekonomiskajām iespējām, organizējot zinātnieku, sabiedrības un politikas veidotāju dialogu. “Ja vēlamies gūt panākumus agroekoloģijas jomā, mums ir jāuzlabo vietējā līmeņa dalībnieku spējas,” saka Dž. Švarcs. “Lai gan viss sākas ar lauksaimniekiem, šajā procesā tomēr ir jāiesaista arī zemes īpašnieki un citi vietējo kopienu un vērtības ķēžu dalībnieki.” Šajā kontekstā projektā tika uzsvērts, cik svarīga ir sadarbība starp lauksaimniekiem tādās jomās kā kopīgas produkcijas glabāšanas, pārstrādes un tirdzniecības iespējas, un tika parādītas kopienas līmeņa vērtības ķēdes, kas saved kopā lauksaimniekus un vietējos restorānus, skolas un mazumtirgotājus. “Uzņemoties lielāku risku, lauksaimnieki ir tiešā veidā saistīti ar lauksaimniecības sistēmu veiksmīgu darbību,” piebilst Dž. Švarcs. “Viņiem arī paveras iespējas gūt lielāku labumu, tādējādi nodrošinot, ka ar ierobežotu valsts atbalstu agroekoloģijas sistēmas var attīstīties.” Lai gan projekts jau ir noslēdzies, lauksaimnieki un citas ieinteresētās personas var turpināt izmantot zināšanu kopumu, kas projekta UNISECO ietvaros tika izveidots ar Agroekoloģijas zināšanu centra starpniecību.
Keywords
UNISECO, agroekoloģija, ilgtspēja, ilgtspējīga lauksaimniecība, lauksaimnieki, lauku kopienas, lauksaimniecība, klimata pārmaiņas, pārtikas ražošana, bioloģiskā daudzveidība
