Agroekoloģija: pāreja uz ilgtspējīgām, klimatam un ekosistēmām draudzīgām lauksaimniecības un pārtikas sistēmām Lauksaimniecību Eiropā pēdējos 70 gados ir pārveidojusi politika, tehnoloģijas un prakse nolūkā garantēt stabilu cenas ziņā pieejamas pārtikas piegādi. Tomēr panākumi ir gūti uz pieaugošas vides degradācijas rēķina. Šajā CORDIS rezultātu apkopojumā ir izcelti 11 ES finansēti pētniecības projekti, kas parāda ilgtspējīgāku alternatīvu potenciālu. Climate Change and Environment Society Food and Natural Resources © Eiropas Savienība, 2021 Agroekoloģija ir holistiska pieeja, kas atbalsta ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, vienlaikus nodrošinot iedarbīgu vides pārvaldību. Tā izmanto dabas un ekosistēmu pakalpojumus, palielinot lauku saimniecību noturību un daudzveidību, un tai ir potenciāls virzīt lauksaimniecības un pārtikas sistēmu pilnīgu transformāciju. Agroekoloģija ietekmē daudzas dažādas lauksaimniecības prakses, ieskaitot audzētās dzīvnieku un augu šķirnes, augsnes apsaimniekošanas metodes un kultūraugu dažādošanas stratēģijas, integrāciju vērtības ķēdēs un uzņēmējdarbības modeļus, kas spēj uzturēt vietējiem apstākļiem pielāgotas prakses un sniegt plašākas iespējas tirgū gan lauksaimniekiem, gan patērētājiem. Kā piemērus lauksaimniecības praksei, kur tiek īstenoti agroekoloģiskie principi, var minēt bioloģisko lauksaimniecību, agromežsaimniecību un kombinēto lauksaimniecību. Agroekoloģijai ir potenciāls kļūt par fundamentālu ES rīku tās centienos veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari, kas ievēro planētas ierobežojumus un spēj reaģēt uz mainīgajām sabiedrības vajadzībām, nodrošinot ilgtspējīgu un veselīgu uzturu un risinot ar primāro ražošanu saistītās vides un klimata problēmas. Pētniecība un inovācija šajā jomā paver jaunas iespējas lauksaimniecības sistēmās, ļaujot izmantot ekosistēmu pakalpojumus, kas sniedz ieguvumus ilgtspējīgām un noturīgām zemes izmantošanas sistēmām, neapdraudot lauksaimnieciskās darbības rentabilitāti. Agroekoloģija ir noteikta kā prakse, kuru var atbalstīt ar ekoshēmām, kas ietilpst kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pirmajā pīlārā. Tā ir arī atzīta par vienu no ilgtspējīgām lauksaimniecības praksēm, kas var palīdzēt sasniegt ES Zaļā kursa un ar to saistītās stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķus. Saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” ES ir finansējusi vairākus pētniecības projektus, kas veltīti agroekoloģijas pētījumu veicināšanai. Šie projekti veicina labāku izpratni par ekoloģisku un maza resursu patēriņa lauksaimniecības prakšu praktisko īstenošanu, kā arī par to sniegtajiem vides, klimata un sociālajiem ieguvumiem. Šos sasniegumus papildus veicinās programma “Apvārsnis Eiropa”, kuras ietvaros Komisija ir ierosinājusi Eiropas partnerības iniciatīvu “Accelerating farming systems transition: agroecology living labs and research infrastructures” (Lauksaimniecības sistēmu pārejas paātrināšana: agroekoloģijas dzīvās laboratorijas un pētniecības infrastruktūras). Ja šī partnerība būs sekmīga, tās vispārējais mērķis būs izmantot agroekoloģijas un vietējās inovācijas potenciālu, lai paātrinātu pāreju uz ilgtspējīgām, klimatam un ekosistēmām nekaitīgām lauksaimniecības sistēmām Eiropā. Šis CORDIS rezultātu apkopojums ne vien nodrošina nepieciešamo informāciju, lai definētu turpmākās pētniecības un inovācijas darbības programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, un palīdz veidot sinerģiju starp programmas “Apvārsnis 2020” projektiem un ierosināto Eiropas agroekoloģijas partnerību, bet arī sniedz ieguldījumu būtiskos pašlaik notiekošos procesos, piemēram, KLP reformā, kur tas var sniegt noderīgas zināšanas KLP stratēģisko plānu sagatavošanai un izvērtēšanai un ekoshēmu izstrādei. Turklāt ES nesen pieņēma tās jauno rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai, kuru būtiski veicinās pētījumi agroekoloģijas jomā. Visbeidzot, rezultātu apkopojuma mērķis ir mobilizēt ieinteresētās personas kopīgam darbam, lai popularizētu šo daudzsološo pētījumu jomu, demonstrējot ES līdz šim finansēto pētniecības un inovācijas pasākumu sasniegumus. Šajā rezultātu apkopojumā izceltie projekti ir piemēri no daudzveidīgo šajā jomā īstenoto ES finansēto pētniecības un inovācijas pasākumu loka, un tie parāda dažādos veidus, kā agroekoloģija var atbalstīt ilgtspējīgu lauksaimniecību un vides aizsardzību. Projekti DIVERSify, Diverfarming un DiverIMPACTS parāda, kā lauku saimniecībās audzēto kultūraugu dažādošana var nodrošināt uzlabotu ekonomisko drošību un nodrošinātību ar pārtiku, labāku aizsardzību pret kaitēkļiem, lielāku bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgāku ražošanu nekā īsas rotācijas augsekas un monokultūras. Savukārt tādi projekti kā TRUE, LEGVALUE un Legumes Translated risina jautājumus, kas saistīti ar Eiropas augošo pieprasījumu pēc pākšaugiem un pākšaugu kultūru lomu dažādotā un ekoloģiskā lauksaimniecībā. Projekti OK-Net EcoFeed un LIVESEED ir veltīti nepieciešamībai palielināt bioloģiskas dzīvnieku barības un sēklu pieejamību. Visbeidzot, pētījumi, kas veikti projektos LIFT un UNISECO, kā arī CORE Organic Cofund līdzfinansētajos projektos, atklāj dažādos veidus, kā lauksaimnieki, rūpniecības nozare un politikas veidotāji var sekmēt agroekoloģiskās lauksaimniecības izaugsmi un attīstību.
