Domāt vietējā līmenī, rīkoties globāli: vai ar kopienu vadītām darbībām var risināt plaša mēroga sabiedrības problēmas?
Kad uzņēmumi, universitātes, politikas veidotāji un iedzīvotāji pulcējas, lai sadarbotos, īstenojot projektu vai inovāciju, viņi iesaistās tā dēvētajā līdzradīšanā. Līdzradīšana ilgstoši ir tikusi izmantota uzņēmējdarbības jomā, jo sevišķi saistībā ar patērētāju attiecībām, un ES to arvien biežāk izmanto kā potenciālu līdzekli inovāciju virzīšanai, lai atbalstītu sabiedrisko labumu. Taču valda pieņēmums, ka plašākas ietekmes iegūšanai līdzradīšanas risinājumi ir jāizvērš. “No pirmā acu uzmetiena ideja par līdzradīšanas izvēršanu var šķist riskants lēmums atbrīvoties no šķietami nederīgā, vienlaikus izmetot ārā derīgo,” skaidro profesors Sebastians Pfotenhauers (Sebastian Pfotenhauer) no Minhenes Tehniskās universitātes. “Izvēršot mērogu, pastāv risks zaudēt pamatvērtības piedāvājumu — spēju risināt konkrētas vietēja mēroga vajadzības un problēmjautājumus un labāk pielietot inovāciju sabiedrībā.” Ar ES finansētā projekta SCALINGS (Scaling up Co-creation: Avenues and Limits for Integrating Society in Science and Innovation) atbalstu Pfotenhauera vadībā tiek īstenoti centieni noskaidrot, vai un kādā gadījumā līdzradīšanas izvēršana ir vēlama un pat iespējama. “Mēs vēlējāmies uzzināt, cik tālu līdzradīšanu var izvērst atbildīgā veidā dažādās vietās un jomās, un kad tiek sasniegts limits,” viņš saka.
Acis atveroši atklājumi
Projekta ietvaros tika īstenots salīdzinošs pētījums par līdzradīšanas centieniem 10 valstīs. Pētījuma laikā pētnieki pārbaudīja trīs biežāk izmantotos līdzradīšanas instrumentus, proti, dzīvās laboratorijas, inovācijas publisko iepirkumu un līdzradīšanas telpas, ko izmanto vairākās tehniskās jomās. “Līdzradīšana dažādos reģionos un pielietojuma kontekstos ir ļoti dažāda,” saka Karloss Kuevass Garsija (Carlos Cuevas Garcia), pētnieks no Minhenes Tehniskās universitātes komandas, piebilstot, ka tā vienlaikus var būt iekļaujoša un izslēdzoša. “Lai gan līdzradīšana bieži vien tiek uzskatīta par procesu, kas pulcē cilvēkus, tā var arī atklāt, pat pastiprināt, būtisku spēku asimetriju un nevienlīdzību,” atzīmē Kuevass Garsija. “Lai procesu varētu izvērst, ir jāpievēršas līdzradīšanas politiskajai dimensijai, un tas ir jāīsteno rūpīgi un pārdomāti.” Vēl viena nozīmīga atziņa ir tā, ka pēc līdzradīšanas zināšanām un dialoga ir milzīgs pieprasījums. “Daudzas tehnisko jomu kopienas jau regulāri izmanto līdzradīšanas formātu,” piebilst Pfotenhauers. “Taču, to darot, viņiem ir tendence sastapties ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem un problēmām.” Saskaņā ar Pfotenhauera teikto, daži no biežāk dzirdētajiem jautājumiem ir šādi: Kas un kad ir jāiesaista? Kā mainās prasības, pārvietojoties no viena objekta uz nākamo? Kā šīs kopienas var atbalstīt arī ārpus atsevišķu projektu cikliem? Cik lielā mērā līdzradīšanas procesu var standartizēt ar politikas instrumentiem? Kādu lomu būtu jāuzņemas ES?
Ceļvedis atbildīgai līdzradīšanai
Lai palīdzētu atbildēt uz šiem jautājumiem, projektā tika izmantoti visi tā rezultāti un paraugprakse, lai izveidotu ceļvedi atbildīgu līdzradīšanas projektu īstenošanai. “Šis instruments nodrošina organizatoriem un politikas veidotājiem uzvedņu komplektu, kas var palīdzēt īstenot līdzradīšanas centienus vēlamāka, ilgtspējīgāka un ietekmīgāka rezultāta sasniegšanai,” piebilst Pfotenhauers. “Mēs sagaidām, ka šis instruments kļūs par pieprasītu resursu politikas veidošanai, pētījumu finansēšanai un dažāda veida līdzradīšanai.” Šis ceļvedis kopā ar citiem projekta SCALINGS rezultātiem un mācību materiāliem jau ieņem centrālo vietu citā ES finansētā projektā BoostEuroTeQ, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta inženierzinātņu izglītības attīstīšanai nākotnē.
Keywords
SCALINGS, līdzradīšana, izvērsts, izvēršams, inovācija, dzīvā laboratorija, publiskais iepirkums, BoostEuroTeQ
