Sabiedrības veselība: iespēju došana iedzīvotājiem uzraudzīt piesārņojumu pilsētvidē ES finansētā projekta CitieS-Health centrā ir iedzīvotāju bažas par sabiedrības veselību un pilsētvidi, kas tiek pētītas. Rezultāti pasvītro ieguvumus no vietējo kopienu iesaistīšanas. Society © Martín Balestrini / Ideas for Change Dzīve pilsētā sniedz tādas priekšrocības kā ērta piekļuve nodarbinātības iespējām, kultūras pasākumiem un transporta mezgliem, bet tai var būt arī daži trūkumi. Pilsētvidē bieži vien ir augstāks gaisa piesārņojuma un trokšņa līmenis nekā lauku apvidos, un tajā ir mazāk zaļo zonu. “Lai pienācīgi izpētītu pilsētvides ietekmi uz veselību, mums ir jāspēj prognozēt to, cik lielā mērā persona ir pakļauta šiem riska faktoriem,” skaidro projekta CitieS-Health (Citizen Science for Urban Environment and Health) koordinators Ksavjē Basaganja (Xavier Basagaña) no Barselonas Globālās veselības institūta Spānijā. “Zinātniekiem vieniem pašiem to būtu sarežģīti noteikt. Ir jāņem vērā arī cita svarīga informācija, piemēram, personas fiziskā aktivitāte vai citi ieradumi.” Šī izaicinājuma apzināšanās dažu pēdējo gadu laikā ir novedusi pie lielākas iedzīvotāju iesaistīšanas pilsētzinātnes projektos, aicinot iedzīvotājus piedalīties gaisa kvalitātes vai trokšņa uzraudzības kampaņās. “Tomēr mums bija sajūta, ka amatierzinātne nav tikusi pilnībā izmantota, lai novērtētu saikni starp vides ietekmi un veselību,” saka Basaganja. “Tas bija projekta CitieS-Health galvenais mērķis.” Iedzīvotāju iesaistīšana 2019. gada janvārī uzsāktais projekts CitieS-Health norisinājās piecās Eiropas pilsētās. Katrā no tām tika radīts atšķirīgs pētījums, kurā galvenā uzmanība pievērsta ar veselību un pilsētvidi saistītam tematam: gaisa piesārņojumam, biomasas dedzināšanai, trokšņa piesārņojumam, rūpnieciskajam piesārņojumam un pilsētplānošanai. Barselonā iedzīvotāji palīdzēja veidot pētījumu par to, kā piesārņojums var ietekmēt garīgo veselību. 300 iedzīvotāji nodrošināja aptuveni 2500 kognitīvo procesu un labsajūtas mērījumu dažādās dienās. Pēc tam tie tika salīdzināti ar gaisa piesārņojuma koncentrāciju, ko iedzīvotāji palīdzēja uzraudzīt, izmantojot personiskas slāpekļa dioksīda savākšanas caurulītes. Lukā, Itālijā, aptauja, kurā piedalījās 1025 vietējie iedzīvotāji Serkio ielejā, lika pieņemt lēmumu galveno uzmanību pievērst hroniskai nieru slimībai. Līdz šim ir tikuši intervēti 367 vietējie iedzīvotāji, uzdodot jautājumus par viņu nodarbošanos, diētu un dzīvesveidu, savukārt 353 iedzīvotāji ir ziedojuši bioloģiskus paraugus. Citi pētījumi pievērsās trokšņa ietekmei uz veselību (Ļubļana, Slovēnija) un biomasas dedzināšanai un veselībai (Amsterdama, Nīderlande), kā arī saiknei starp vides kvalitātes, fiziskās aktivitātes un stresa uztveri (Kauņa, Lietuva). “Katrā no šīm pilsētām notika zinātnieku spēcīga mijiedarbība ar iedzīvotājiem semināros, sanāksmēs un īstenojot pētījumus,” piebilst Basaganja. “Iedzīvotāji bija iesaistīti visos pētījuma posmos, tostarp lēmumu pieņemšanā par pētījuma jautājumiem. Tas palīdzēja nodrošināt sociālo ietekmi katram no pētījumiem un padarīja rezultātus labāk interpretējamus.” Turpmākas līdzdalības veicināšana Projekts CitieS-Health norisinās līdz 2022. gada jūnijam, un Basaganja un viņa komanda joprojām analizē un apspriež ienākošos datus. Neskatoties uz to, jau parādās daži provizoriskie rezultāti — Barselonas pētījumā ir konstatēta sakarība starp gaisa piesārņojuma līmeni un uzmanības sniegumu un uztverto stresu. Ikvienā no gadījumiem tika uzsvērts, cik vērtīga ir iedzīvotāju iesaistīšana visos pētījuma posmos. “Iedzīvotāju līdzdalība padarīja šos izmēģinājuma projektus atbilstošākus vietējo kopienu vajadzībām, sniedza atziņas, kas uzlaboja pētījumu plānu, un palīdzēja mums sniegt informāciju par pētījumu rezultātiem,” piebilst Basaganja. “Runa ir par zinātnes un sabiedrības satuvināšanos.” Projekta ietvaros tika izstrādāts tiešsaistes interaktīvs amatierzinātnes rīku kopums, lai palīdzētu projektos iesaistīties kopienām un risināt kopīgus problēmjautājumus. Rīku kopumā ietverti piemēri un resursi no projekta, kā arī ieteikumi par iedzīvotāju virzītu pētījumu izstrādi un datu vākšanu. “Projekta tīmekļa vietnē ir arī sadaļa, kurā ikviens, kurš strādā ar līdzdalības projektiem, var ierosināt jaunus veidus iedzīvotāju iesaistīšanai zinātnē,” saka Basaganja. “Mēs plānojam arī publicēt dokumentu par projektā CitieS-Health gūtajām atziņām. Cerams, ka tas viss noderēs nākamajiem amatierzinātnes projektiem.” Keywords CitieS-Health, pilsētvide, piesārņojums, rūpniecisks, gaiss, veselība, biomasa, dzīvesveids
