Pētījumi par to, kā novērtēt ekoloģisko praksi, kas var padarīt lauksaimniecību ilgtspējīgāku
Lauksaimniecība rada 13 % no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Uz ekosistēmām balstītā lauksaimniecībā prioritāte ir zemes apsaimniekošana ar mazu ietekmi un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, un tā var sniegt būtisku ieguldījumu mūsu klimata mērķu sasniegšanā. “Ekoloģiska lauksaimniecības prakse ir prakse, kur ir mazs resursu patēriņš un kur tiek izmantotas videi draudzīgas metodes,” izskaidro Francijas Nacionālā lauksaimniecības, pārtikas un vides pētniecības institūta INRAE pētniece Lora Latrifa (Laure Latruffe). “Šī iemesla dēļ ekoloģiskā prakse var palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu lauksaimniecību.” Ar ES finansētā projekta LIFT (Low-Input Farming and Territories – Integrating knowledge for improving ecosystem-based farming) atbalstu L. Latrifa vada darbu, kura mērķis ir labāk izprast potenciālos ieguvumus, ko piedāvā ekoloģiskā lauksaimniecība, un labākās metodes tās popularizēšanai. “Projektā tiek izmantota visaptveroša pieeja, lai aptvertu pēc iespējas plašāku ekoloģisko prakšu loku,” piebilst L. Latrifa. “Tas ietver tādas esošās prakses kā bioloģiskā un agroekoloģiskā lauksaimniecība, kā arī potenciālu jaunu pieeju noteikšanu.”
Ekoloģiskās lauksaimniecības veicināšana
Projekta vispārējais mērķis ir noteikt un izprast galvenos veicinošos faktorus, kas var palīdzēt attīstīt ekoloģisko lauksaimniecību. Projekta mērķis ir arī novērtēt ekoloģisko prakšu ilgtspēju. Lai to paveiktu, pētnieki visā Eiropā veic vairāk nekā 30 gadījumu izpētes, katrā pētot dažādas pieejas dažādos kontekstos. Šīs gadījumu izpētes īsteno, lai analizētu visdažādākās tēmas, tostarp augkopības, lopkopības un kombinētās lauksaimniecības virzienus un tādas specializācijas jomas kā piena un gaļas lopkopība, graudaugi, augļi un dārzeņi, olīvas u. c. “Šīs gadījuma izpētes parāda milzīgo dažādību ES lauksaimniecības nozarē ne vien audzēto kultūru ziņā, bet arī attiecībā uz daudzajiem atšķirīgajiem sociālekonomiskajiem un vides apstākļiem, kas ietekmē nozari,” norāda L. Latrifa.
Atbalsts ES prioritātēm
Kaut arī gadījumu izpētes vēl ir sākuma stadijā, L. Latrifa ir pārliecināta, ka tās palīdzēs sniegt informāciju un atbalstīs ES prioritātes saistībā ar ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanu. “Gadījumu izpēte jau ir ļāvusi mums izstrādāt dažādas lauku saimniecību tipoloģijas, ar kuru palīdzību klasificē saimniecības, kas īsteno līdzīgu ekoloģisko praksi,” atzīmē L. Latrifa. Izmantojot šīs tipoloģijas, pētnieki izstrādās vairākus lietotājiem ērtus rīkus, ieskaitot rīku, ar kuru saimniecības var grupēt atbilstoši ekoloģiskajiem tipiem. Projektā ir arī paredzēts izstrādāt prakses pārņemšanas rīku, ar kuru varēs prognozēt, kā konkrētā reģionā vai valstī būtu iespējams pārņemt dažādas ekoloģiskās lauksaimniecības prakses. Tāpat arī norit darbs pie masveida tiešsaistes atvērto kursu (MOOC) rīkošanas par projekta LIFT metožu un rezultātu izmantošanu. “Mūsu izpēte un rezultāti sniegs pilnīgu pārskatu par ekoloģisko lauksaimniecību, ieskaitot ieguvumus un grūtības, salīdzinājumā ar tradicionālākām lauksaimniecības metodēm,” nobeidz L. Latrifa. “Tādējādi mēs noteiksim svarīgākos turpmākās darbības virzienus labākās prakses pārņemšanai ilgtspējīgā lauksaimniecībā.”
Keywords
LIFT, agroekoloģisks, zemkopība, ilgtspējīgs, lauksaimniecība, ekoloģiskā lauksaimniecība, ilgtspējīga lauksaimniecība, bioloģiskā daudzveidība, saimniecība